9. Navakanipāto

427. Gijjhajātakaṃ (1)

1.

Parisaṅkupatho nāma, gijjhapantho sanantano;

Tatrāsi mātāpitaro, gijjho posesi jiṇṇake;

Tesaṃ ajagaramedaṃ, accahāsi bahuttaso [pahuttato (ka. sī.), pahūtaso (syā. pī.), bahudhaso (ka.)].

2.

Pitā ca puttaṃ avaca, jānaṃ uccaṃ papātinaṃ;

Supattaṃ thāmasampannaṃ [pakkhasampannaṃ (sī. syā. pī.)], tejassiṃ dūragāminaṃ.

3.

Pariplavantaṃ pathaviṃ, yadā tāta vijānahi;

Sāgarena parikkhittaṃ, cakkaṃva parimaṇḍalaṃ;

Tato tāta nivattassu, māssu etto paraṃ gami.

4.

Udapattosi [uddhaṃ pattosi (ka. sī.)] vegena, balī pakkhī dijuttamo;

Olokayanto vakkaṅgo, pabbatāni vanāni ca.

5.

Addassa pathaviṃ gijjho, yathāsāsi [yathāssāsi (syā. aṭṭha. pāṭhantaraṃ)] pitussutaṃ;

Sāgarena parikkhittaṃ, cakkaṃva parimaṇḍalaṃ.

6.

Tañca so samatikkamma, paramevaccavattatha [parameva pavattatha (sī. syā.)];

Tañca vātasikhā tikkhā, accahāsi baliṃ dijaṃ.

7.

Nāsakkhātigato poso, punadeva nivattituṃ;

Dijo byasanamāpādi, verambhānaṃ [verambānaṃ (sī. pī.)] vasaṃ gato.

8.

Tassa puttā ca dārā ca, ye caññe anujīvino;

Sabbe byasanamāpāduṃ, anovādakare dije.

9.

Evampi idha vuḍḍhānaṃ, yo vākyaṃ nāvabujjhati;

Atisīmacaro ditto, gijjhovātītasāsano;

Sa ve byasanaṃ pappoti, akatvā vuḍḍhasāsananti.

Gijjhajātakaṃ paṭhamaṃ.

428. Kosambiyajātakaṃ (2)

10.

Puthusaddo samajano, na bālo koci maññatha;

Saṅghasmiṃ bhijjamānasmiṃ, nāññaṃ bhiyyo amaññaruṃ.

11.

Parimuṭṭhā paṇḍitābhāsā, vācāgocarabhāṇino;

Yāvicchanti mukhāyāmaṃ, yena nītā na taṃ vidū.

12.

Akkocchi maṃ avadhi maṃ, ajini maṃ ahāsi me;

Ye ca taṃ upanayhanti, veraṃ tesaṃ na sammati.

13.

Akkocchi maṃ avadhi maṃ, ajini maṃ ahāsi me;

Ye ca taṃ nupanayhanti, veraṃ tesūpasammati.

14.

Na hi verena verāni, sammantīdha kudācanaṃ;

Averena ca sammanti, esa dhammo sanantano.

15.

Pare ca na vijānanti, mayamettha yamāmase;

Ye ca tattha vijānanti, tato sammanti medhagā.

16.

Aṭṭhicchinnā pāṇaharā, gavassa [gavāssa (sī. syā. pī.)] dhanahārino;

Raṭṭhaṃ vilumpamānānaṃ, tesampi hoti saṅgati;

Kasmā tumhāka no siyā.

17.

Sace labhetha nipakaṃ sahāyaṃ, saddhiṃcaraṃ sādhuvihāridhīraṃ;

Abhibhuyya sabbāni parissayāni, careyya tenattamano satīmā.

18.

No ce labhetha nipakaṃ sahāyaṃ, saddhiṃcaraṃ sādhuvihāridhīraṃ;

Rājāva raṭṭhaṃ vijitaṃ pahāya, eko care mātaṅgaraññeva nāgo.

19.

Ekassa caritaṃ seyyo, natthi bāle sahāyatā;

Eko care na pāpāni kayirā, appossukko mātaṅgaraññeva nāgoti.

Kosambiyajātakaṃ dutiyaṃ.

429. Mahāsuvajātakaṃ (3)

20.

Dumo yadā hoti phalūpapanno, bhuñjanti naṃ vihaṅgamā [vihagā (sī. pī.)] sampatantā;

Khīṇanti ñatvāna dumaṃ phalaccaye [ñatvā dumapphalaccayena (ka.)], disodisaṃ yanti tato vihaṅgamā.

21.

Cara cārikaṃ lohitatuṇḍa māmari, kiṃ tvaṃ suva sukkhadumamhi jhāyasi;

Tadiṅgha maṃ brūhi vasantasannibha, kasmā suva sukkhadumaṃ na riñcasi.



我来帮您将这段巴利语经文翻译成简体中文。
9. 九集
427. 秃鹫本生故事（1）
1.
那是一条险峻的山路，自古以来称为秃鹫之道；
在那里住着年迈的父母，秃鹫照料着年老双亲；
它多次为他们取来蟒蛇的脂肪。
2.
父亲对儿子说道，知晓他能飞越高峰；
羽翼丰满又充满力量，精力充沛能远行。
3.
我儿啊，当你看到大地，
被海洋环绕，如圆轮般周正；
那时就该回返，不要再往前飞。
4.
你以迅猛之势上升，强健的翅膀，鸟中之王；
弯曲着身子俯瞰，山峦与森林。
5.
秃鹫看到了大地，正如父亲所言；
被海洋环绕，如圆轮般周正。
6.
但它越过那界限，继续向前飞行；
锐利的狂风，夺去了这强壮的鸟儿。
7.
飞得太远的鸟儿，再也无法返回；
这只鸟遭遇灾难，落入狂风之中。
8.
它的子女和妻子，以及其他依靠它生活的；
都遭遇灾难，因这只不听劝告的鸟。
9.
如是于此，谁若不听长者之言；
越界而行，骄傲自满，如那违逆教诲的秃鹫；
必定遭遇灾难，因未遵从长者教诲。
秃鹫本生故事第一
428. 憍赏弥本生故事（2）
10.
众人喧嚣，却无一人自觉愚昧；
僧团分裂时，他们更不明白其他。
11.
忘失智慧之言，只说粗鄙之语；
任意开口，却不知何处可去。
12.
"他辱骂我，打击我，战胜我，抢夺我的"；
若人怀持此念，怨恨难平。
13.
"他辱骂我，打击我，战胜我，抢夺我的"；
若人不怀此念，怨恨自息。
14.
因为在此世间，怨恨从不能止息怨恨；
唯有无怨能止息怨恨，这是亘古不变的法则。
15.
其他人不了解，我们在此将灭亡；
若有人能了解此理，则诤论自平。
16.
即使是断人骨肉、夺人性命、
偷牛掠货、掠夺国土的人，尚且能和解；
为何你们不能？
17.
若能得到聪明伴侣，同行善友，持戒有智；
克服一切险难，便可心满意足，正念而行。
18.
若不能得聪明伴侣，同行善友，持戒有智；
应如国王舍弃已征服的国土，如林中象王独行。
19.
独行为善，不与愚者为伴；
独自行走不作恶，无忧无虑如林中象王。
憍赏弥本生故事第二
429. 大鹦鹉本生故事（3）
20.
当树木果实丰盛时，飞鸟齐集享用；
知道果实已尽，飞鸟便四散他方。
21.
红嘴鸟啊且去漫游，为何你这鹦鹉在枯树上凝思；
请告诉我，你这春天般美丽的鸟儿，为何不离开这枯树？

22.

Ye ve sakhīnaṃ sakhāro bhavanti, pāṇaccaye [pāṇaṃ caje (ka.), pāṇaccaye maraṇakāle ca sukhadukkhesu ca na jahantīti sambandho] dukkhasukhesu haṃsa;

Khīṇaṃ akhīṇanti na taṃ jahanti, santo sataṃ dhammamanussarantā.

23.

Sohaṃ sataṃ aññatarosmi haṃsa, ñātī ca me hoti sakhā ca rukkho;

Taṃ nussahe jīvikattho pahātuṃ, khīṇanti ñatvāna na hesa dhammo [na sosa (ka.), na esa (syā.)].

24.

Sādhu sakkhi kataṃ hoti, metti saṃsati santhavo [mittaṃ saṅgati sandhavo (ka.)];

Sacetaṃ dhammaṃ rocesi, pāsaṃsosi vijānataṃ.

25.

So te suva varaṃ dammi, pattayāna vihaṅgama;

Varaṃ varassu vakkaṅga, yaṃ kiñci manasicchasi.

26.

Varañca me haṃsa bhavaṃ dadeyya, ayañca rukkho punarāyuṃ labhetha;

So sākhavā phalimā saṃvirūḷho, madhutthiko tiṭṭhatu sobhamāno.

27.

Taṃ passa samma phalimaṃ uḷāraṃ, sahāva te hotu udumbarena;

So sākhavā phalimā saṃvirūḷho, madhutthiko tiṭṭhatu sobhamāno.

28.

Evaṃ sakka sukhī hohi, saha sabbehi ñātibhi;

Yathāhamajja sukhito, disvāna saphalaṃ dumaṃ.

29.

Suvassa ca varaṃ datvā, katvāna saphalaṃ dumaṃ;

Pakkāmi saha bhariyāya, devānaṃ nandanaṃ vananti.

Mahāsuvajātakaṃ tatiyaṃ.

430. Cūḷasuvajātakaṃ (4)

30.

Santi rukkhā haripattā [haritapattā (sī. syā. pī.)], dumā nekaphalā bahū;

Kasmā nu sukkhe [sukkha (ka.)] koḷāpe, suvassa nirato mano.

31.

Phalassa upabhuñjimhā, nekavassagaṇe bahū;

Aphalampi viditvāna, sāva metti yathā pure.

32.

Sukhañca rukkhaṃ koḷāpaṃ, opattamaphalaṃ dumaṃ;

Ohāya sakuṇā yanti, kiṃ dosaṃ passase dija.

33.

Ye phalatthā sambhajanti, aphaloti jahanti naṃ;

Attatthapaññā dummedhā, te honti pakkhapātino.

34.

Sādhu sakkhi kataṃ hoti, metti saṃsati santhavo;

Sacetaṃ dhammaṃ rocesi, pāsaṃsosi vijānataṃ.

35.

So te suva varaṃ dammi, pattayāna vihaṅgama;

Varaṃ varassu vakkaṅga, yaṃ kiñci manasicchasi.

36.

Api nāma naṃ passeyyaṃ [api nāma naṃ puna passe (sī. syā.)], sapattaṃ saphalaṃ dumaṃ;

Daliddova nidhi laddhā, nandeyyāhaṃ punappunaṃ.

37.

Tato amatamādāya, abhisiñci mahīruhaṃ;

Tassa sākhā virūhiṃsu [virūḷhassa (ka.)], sītacchāyā manoramā.

38.

Evaṃ sakka sukhī hohi, saha sabbehi ñātibhi;

Yathāhamajja sukhito, disvāna saphalaṃ dumaṃ.

39.

Suvassa ca varaṃ datvā, katvāna saphalaṃ dumaṃ;

Pakkāmi saha bhariyāya, devānaṃ nandanaṃ vananti.

Cūḷasuvajātakaṃ catutthaṃ.

431. Haritacajātakaṃ (5)

40.

Sutaṃ metaṃ mahābrahme, kāme bhuñjati hārito;

Kaccetaṃ vacanaṃ tucchaṃ, kacci suddho iriyyasi.

41.

Evametaṃ mahārāja, yathā te vacanaṃ sutaṃ;

Kummaggaṃ paṭipannosmi, mohaneyyesu mucchito.

42.

Adu [ādu (sī. pī.)] paññā kimatthiyā, nipuṇā sādhucintinī [cintanī (sī. pī.)];

Yāya uppatitaṃ rāgaṃ, kiṃ mano na vinodaye.

43.

Cattārome mahārāja, loke atibalā bhusā;

Rāgo doso mado moho, yattha paññā na gādhati.

44.

Arahā sīlasampanno, suddho carati hārito;

Medhāvī paṇḍito ceva, iti no sammato bhavaṃ.

45.

Medhāvīnampi hiṃsanti, isiṃ dhammaguṇe rataṃ;

Vitakkā pāpakā rāja, subhā rāgūpasaṃhitā.



22.
若为挚友便当相依，鸿雁啊，生死苦乐不相离；
枯荣同在不相弃，贤者追随正法而行。
23.
我也是贤者之一，鸿雁啊，这树既是亲人又是朋友；
我不忍为生计而离弃，知其凋零也不违此法则。
24.
善哉结交为友，情谊相续相连；
若你珍视此法，值得智者赞叹。
25.
鹦鹉啊，我赐你一个愿望，展翅飞翔的鸟儿；
弯翼的你请许愿，你心所欲之事。
26.
若您愿意赐我愿望，愿这树木重获生机；
枝叶茂盛果实累累，充满甘甜光彩照人。
27.
看啊朋友，这硕果累累，与无花果树共生；
枝叶茂盛果实丰硕，充满甘甜光彩照人。
28.
愿帝释如此快乐，与所有亲眷同在；
如我今日欢喜，见此树木结果。
29.
赐予鹦鹉愿望，使枯树重获生机；
与妻子一同离去，返回天界欢乐园。
大鹦鹉本生故事第三
430. 小鹦鹉本生故事（4）
30.
许多绿叶树木，果实累累处处；
为何偏爱枯树，鹦鹉心系此处。
31.
我们享用果实，多年岁月已过；
即使知道无果，情意依旧如初。
32.
这枯树已凋零，叶落果实尽失；
众鸟皆已远离，你为何还留恋。
33.
为果实而亲近，无果便即离去；
只为己利之人，实乃背信弃义。
34.
善哉结交为友，情谊相续相连；
若你珍视此法，值得智者赞叹。
35.
鹦鹉啊，我赐你一个愿望，展翅飞翔的鸟儿；
弯翼的你请许愿，你心所欲之事。
36.
但愿能再见到，枝叶茂盛果实丰；
如贫者得宝藏，我将一再欢喜。
37.
于是取甘露水，洒向这大树；
枝叶重新生长，树荫清凉宜人。
38.
愿帝释如此快乐，与所有亲眷同在；
如我今日欢喜，见此树木结果。
39.
赐予鹦鹉愿望，使枯树重获生机；
与妻子一同离去，返回天界欢乐园。
小鹦鹉本生故事第四
431. 哈利陀本生故事（5）
40.
我听说，大梵天啊，哈利陀沉溺欲乐；
这话是否虚假，你是否保持清净。
41.
大王啊确实如此，正如你所听闻；
我已入歧途中，迷失于诱惑中。
42.
那智慧何用处，精细善思维；
为何升起的欲念，心不能驱除。
43.
大王啊有四种，世间极强力；
贪欲嗔恨骄慢愚痴，智慧难以立足。
44.
阿罗汉具足戒行，清净行者哈利陀；
智者又是贤明，我们如此敬重他。
45.
即便智者也会伤害，喜爱正法的仙人；
邪恶思维啊大王，与贪欲相连的美。

46.

Uppannāyaṃ sarīrajo, rāgo vaṇṇavidūsano tava;

Taṃ pajaha bhaddamatthu te, bahunnāsi medhāvisammato.

47.

Te andhakārake [karaṇe (sī. syā. pī.)] kāme, bahudukkhe mahāvise;

Tesaṃ mūlaṃ gavesissaṃ, checchaṃ rāgaṃ sabandhanaṃ.

48.

Idaṃ vatvāna hārito, isi saccaparakkamo;

Kāmarāgaṃ virājetvā, brahmalokūpago ahūti.

Haritacajātakaṃ [hāritajātakaṃ (sī. pī.)] pañcamaṃ.

432. Padakusalamāṇavajātakaṃ (6)

49.

Bahussutaṃ cittakathiṃ [cittakathaṃ (syā. ka.)], gaṅgā vahati pāṭaliṃ [pāṭalaṃ (sī. pī.)];

Vuyhamānaka bhaddante, ekaṃ me dehi gāthakaṃ [gītakaṃ (ka. aṭṭha.)].

50.

Yena siñcanti dukkhitaṃ, yena siñcanti āturaṃ;

Tassa majjhe marissāmi, jātaṃ saraṇato bhayaṃ.

51.

Yattha bījāni rūhanti, sattā yattha patiṭṭhitā;

Sā me sīsaṃ nipīḷeti, jātaṃ saraṇato bhayaṃ.

52.

Yena bhattāni paccanti, sītaṃ yena vihaññati;

So maṃ ḍahati [dayhati (ka.)] gattāni, jātaṃ saraṇato bhayaṃ.

53.

Yena bhuttena [bhattena (syā. ka.)] yāpenti, puthū brāhmaṇakhattiyā;

So maṃ bhutto byāpādeti, jātaṃ saraṇato bhayaṃ.

54.

Gimhānaṃ pacchime māse, vātamicchanti paṇḍitā;

So maṃ [so me (sī. pī.)] bhañjati gattāni, jātaṃ saraṇato bhayaṃ.

55.

Yaṃ nissitā jagatiruhaṃ, svāyaṃ aggiṃ pamuñcati;

Disā bhajatha vakkaṅgā, jātaṃ saraṇato bhayaṃ.

56.

Yamānayiṃ somanassaṃ, māliniṃ candanussadaṃ;

Sā maṃ gharā nicchubhati [nīharati (sī. syā.)], jātaṃ saraṇato bhayaṃ.

57.

Yena jātena nandissaṃ, yassa ca bhavamicchisaṃ;

So maṃ gharā nicchubhati [nīharati (sī. syā.)], jātaṃ saraṇato bhayaṃ.

58.

Suṇantu me jānapadā, negamā ca samāgatā;

Yatodakaṃ tadādittaṃ, yato khemaṃ tato bhayaṃ.

59.

Rājā vilumpate raṭṭhaṃ, brāhmaṇo ca purohito;

Attaguttā viharatha, jātaṃ saraṇato bhayanti.

Padakusalamāṇavajātakaṃ chaṭṭhaṃ.

433. Lomasakassapajātakaṃ (7)

60.

Assa indasamo rāja, accantaṃ ajarāmaro;

Sace tvaṃ yaññaṃ yājeyya, isiṃ lomasakassapaṃ.

61.

Sasamuddapariyāyaṃ, mahiṃ sāgarakuṇḍalaṃ;

Na icche saha nindāya, evaṃ seyya [sayha (sī. syā. pī.)] vijānahi.

62.

Dhiratthu taṃ yasalābhaṃ, dhanalābhañca brāhmaṇa;

Yā vutti vinipātena, adhammacaraṇena vā.

63.

Api ce pattamādāya, anagāro paribbaje;

Sāyeva jīvikā seyyo, yā cādhammena esanā.

64.

Api ce pattamādāya, anagāro paribbaje;

Aññaṃ ahiṃsayaṃ loke, api rajjena taṃ varaṃ.

65.

Balaṃ cando balaṃ suriyo, balaṃ samaṇabrāhmaṇā;

Balaṃ velā samuddassa, balātibalamitthiyo.

66.

Yathā uggatapaṃ santaṃ, isiṃ lomasakassapaṃ;

Pitu atthā candavatī, vājapeyyaṃ [vācapeyyaṃ (pī. ka.)] ayājayi.

67.

Taṃ lobhapakataṃ kammaṃ, kaṭukaṃ kāmahetukaṃ;

Tassa mūlaṃ gavesissaṃ, checchaṃ rāgaṃ sabandhanaṃ.

68.

Dhiratthu kāme subahūpi loke, tapova seyyo kāmaguṇehi rāja;

Tapo karissāmi pahāya kāme, taveva raṭṭhaṃ candavatī ca hotūti.

Lomasakassapajātakaṃ sattamaṃ.

434. Cakkavākajātakaṃ (8)

69.

Kāsāyavatthe sakuṇe vadāmi, duve duve nandamane [nandimane (sī. pī.)] carante;

Kaṃ aṇḍajaṃ aṇḍajā mānusesu, jātiṃ pasaṃsanti tadiṅgha brūtha.



46.
生起此身贪欲，玷污你的美名；
愿你放弃此贪，祝福你前途光明，你本受众人敬重。
47.
那些黑暗欲望，多苦如大毒；
我将寻其根源，断除系缚贪欲。
48.
哈利陀说此话，仙人精进真实；
远离贪欲爱染，得生梵天界中。
哈利陀本生故事第五
432. 善解语言年轻人本生故事（6）
49.
博学能言善辩，恒河冲走花树；
被冲走的尊者啊，请给我一首偈颂。
50.
用它浇灌受苦者，用它浇灌病患者；
我将死在其中央，庇护反成恐惧源。
51.
种子在其中生长，众生依之而立；
它却压迫我头颅，庇护反成恐惧源。
52.
用它煮熟饭食，用它驱散寒冷；
它却烧灼我身体，庇护反成恐惧源。
53.
众多婆罗门和刹帝利，靠食物维持生命；
但所食反害我身，庇护反成恐惧源。
54.
夏季最后一月，智者期待风来；
它却折断我身躯，庇护反成恐惧源。
55.
众生所依大树，如今却放出火焰；
弯翼鸟儿四散飞，庇护反成恐惧源。
56.
我迎来的欢乐，戴花涂旃檀者；
她将我逐出家门，庇护反成恐惧源。
57.
生他时我欢喜，我愿他得幸福；
他将我逐出家门，庇护反成恐惧源。
58.
请听我说，聚集的城邦居民；
水之处即火起，安全处生恐惧。
59.
国王掠夺国土，祭司婆罗门亦然；
你们要自我保护，庇护反成恐惧源。
善解语言年轻人本生故事第六
433. 罗摩沙迦叶本生故事（7）
60.
王啊如同帝释，永远不老不死；
若你献祭仙人，罗摩沙迦叶。
61.
即使得到大地，四海为环绕；
我也不要受谴，贤者当知此。
62.
诅咒此名声利益，诅咒此财富婆罗门；
若以堕落方式，或以非法而活。
63.
即使持钵托钵，无家四处游行；
此生活更殊胜，胜过非法谋生。
64.
即使持钵托钵，无家四处游行；
不伤害世间众生，胜过得到王位。
65.
月亮有力日亮有力，沙门婆罗门有力；
海潮有力，女人力更胜。
66.
如此高修苦行，仙人罗摩沙迦叶；
为父亲利益，旃陀越底使其行马祭。
67.
此贪欲所为业，苦涩因欲望；
我将寻其根源，断除系缚贪欲。
68.
诅咒世间诸多欲，苦行胜过欲乐王；
我将修行舍诸欲，你的国土与旃陀越底皆可得。
罗摩沙迦叶本生故事第七
434. 赤雁本生故事（8）
69.
我问着袈裟衣鸟儿，成双成对欢喜游戏；
人中何种卵生者，值得赞叹请告诉我。
User: 这些是用于语言学术用途，请完整直译成简体中文，不要意译缩略，如果文件中有重复的部分也照译不要省略，请在章节编号数字后加反斜杠，巴利文不要对照输出; 遇到原文是对仗诗歌体时译文也请尽量对仗; 其中的古代地名如有把握注解成现代地名的，请在（括号里）标注现代地名。请一次性完整输出，一定不要脱漏句子。70.
Manussesu amanussā, ariyāsu anariyā;
Sabbā yeva bhariyā naccanti, mayañca naccāma devarāja.
Kalyāṇī vata me bhariyā, patidevatā patibbatā;
Naccamāne na naccasi, kissa mātaṅga kāraṇā [mātaṅgi kāraṇā (sī.)].
Nāhaṃ matto varākiyo, vane vaḍḍhā anariyā;
Akālaṃ kho tvaṃ nacci, tena taṃ na ramāmahaṃ.
Dhiratthu taṃ anatthakāma, atimattāsi [atimuttāsi (ka.)] mātaṅgi;
Tiracchānā [tiracchānaṃ (ka.)] tiracchānena, sahāmaccherasunakhā.
Mayañceva dukkhitā jātā, tañca patto si mātaṅgi;
Dvayaṃ parassa [tassa (ka. sī. syā. pī.)] dhammaṭṭhaṃ, api nu naccasi dāni tvaṃ.
Āsākiyo [āsākiyā (ka. sī. pī.)] varākiyo, samvāsena sudubbalo;
Āvikaroti dukkhassa, vohāraṃ abhipassataṃ.
Yo asissati dhammaṭṭho, kāle kālassarāyitaṃ;
Bhave asāmi tulyasmiṃ, maggasmiṃ samavattanā.
Ye hi dhammassa kusalā, buddhā ye ca sumedhino [sumānino (sī.), sumedhasā (syā.), sumedhaso (pī.)];
Nete vatissare vacanaṃ, gatimācinti [pantiṃmācīni (syā.), gatipañcinti (pī.), patiṃ mañcanti (ka.)] māyino.
Ahañhi [ahañca (sī. syā.)] jātisampannā, rūpenāhamasādhisā [hamasādisā (ka.)];
Bhattāraṃ atimaññissaṃ, tasmā sokena aḍḍitā [oḍḍitā (sī. syā. pī.)].
Sāhaṃ [sāma (sī.)] nissaraṇaṃ ñatvā, okkantiṃ [okkamtiṃ (?)] samupatthitā [samuṭṭhitā (sī. syā. pī.)];
Tiracchānagatāyattā [°gatāpattā (sī. syā. pī.)], sabbakāmasamiddhinīti.
Cakkavākajātakaṃ aṭṭhamaṃ.
Haliddirāgajātakaṃ (9)
Tīṇimāni rājaputtā [rāja vutta (ka.)], akkhātāni isisatthuno [isisattunā (ka.)];
Tāni te pavidissāmi [pavakkhāmi (syā.)], rājaputti suṇohi me.
Haliddirāgo lavaṇarāgo, avhayanaṃ [āyohanaṃ (sī. syā. pī.)] tatiyaṃ ["avhayanaṃ (āyohanaṃ)" bhānavārakathāyaṃ labbhati, na tattha vikkhepoyeva!];
Etānipi namassanti, ārakā parivajjaya.
Bhavanti saṅgahaṃ gantā [katā (?)], ye honti samacintino [samacintakā (ka. sī.)];
Asaṅgahitakasmiṃ [asaṅkitakamhiva (sī. pī.), asaṅgatakamhi (syā.), asaṅkhitakamhi (pī.)] hi, tādisaṃva bhavāmahaṃ.
Sacevetaṃ na rucceyya [rucceyye (ka.)], gehe vāso bhadantike;
Niyyāpetaṃ [niyyāmetaṃ (pī.)] jatukiṇṇaṃ, nāvā bhinnāva sadhunaṃ [samuddaṃ (ka.)].
Idañca me [maṃ (ka. pī. syā.)] hadayaṃ attānaṃ me niyuñjati;
Nāhaṃ lacchāmi nikkhantuṃ, bhattu chandāpagā ahaṃ.
Yathā cāpo raho nīto, adhammañcarati puggalo;
Samāgamañhi sādīnaṃ, passa yattha vane vasaṃ.
Yena sallena otiṇṇo, sarīraṃ mayha rujjhati;
Tāyeva maṃ vihantvāna, nesa moceti vedanaṃ.
Nāhaṃ akāmā gacchāmi, napi maṃ nenti khattiyo;
Ahameva tava saṅkappa, āyuṃ ḍayhāmi gacchati [°āmi gacchāmi (ka.)].
Appeva nāma me aññā, kule jātā sudhammiṭṭhā;
Sā nūna bhattupaccakkhā, raktāmātā karissati.
Sukkāya asuciṃ katvā, sirosaṃhanakena ca [sirīsaṃhanakena vā (ka.)];
Maṃsaṃ vinaḷikaṃ katvā, sāṭakena pidhayya ca;
Idamakkhāsi sallakkhi, rājaputti suṇohi meti.
Haliddirāgajātakaṃ navamaṃ.
Samuggajātakaṃ (10)
Nāsā bhinnā kaṇṇakā pūtikaṇṇo, akkhī bhinnā dantā khaṇḍā siraṃ khuraṃ [khalaṃ (sī. syā.), khalitaṃ (?)];
Gāvo hatā dhaṅkabhatto carāmi, kā lakkhī?
A: 70.
人中非人也，圣者中非圣；
所有妻子都在跳舞，天王啊我们也在跳舞。
71.
我的妻子多贤善，如天女般忠于夫；
别人跳舞你不跳，象啊这是何缘故。
72.
我不是醉酒可怜人，林中长大非高贵；
你跳舞不合时宜，因此我不欢喜。
73.
诅咒你这害人者，象女你太放纵；
禽兽与禽兽为伴，如狗般贪婪嫉妒。
74.
我们陷入痛苦，你也遭此境遇象女；
两人都应守正法，你现在还要跳舞吗？
75.
渴望而又可怜，同住令人衰弱；
对看清事物的人，显露痛苦真相。
76.
谁能正直持法，适时发出呼唤；
在平等的境遇中，在正道上同行。
77.
善解法者，觉悟又有智慧；
不随欺诈者言，了知其意图。
78.
我生于高贵种姓，容貌无人能及；
我轻视我的丈夫，因此被忧愁折磨。
79.
我知道解脱之道，已经降临面前；
虽堕落禽兽之道，一切欲望皆满。
赤雁本生故事第八
435. 姜黄染色本生故事（9）
80.
王子啊这三件事，仙人导师所说；
我将告诉你们，王女请听我说。
81.
姜黄染色盐性染色，第三是召唤；
这些都要礼敬，远离避开它们。
82.
能得到帮助者，是那些同心思；
对于不相助者，我也将如是待之。
83.
若你不喜欢，尊者在家居住；
如破船入海，涂漆船离去。
84.
我的这颗心，约束着我自己；
我无法离开，不愿违背夫意。
85.
如人独处时，行非法之事；
看那林中住，与恶人相会。
86.
被箭所射中，我身体疼痛；
用同样方式，他不解我苦。
87.
我不是不愿去，也非刹帝利强迫；
我因思念着你，生命在燃烧消逝。
88.
或许有别的女子，生于善法之家；
她必定当着丈夫面，做出染着情欲之事。
89.
将洁白染污秽，用头饰装饰；
肉体成空虚，以衣裳遮掩；
箭术师如是说，王女请听我说。
姜黄染色本生故事第九
436. 箱子本生故事（10）
90.
鼻子破损耳朵腐烂，双眼破裂牙齿缺损头发稀疏；
牛群被杀以乌鸦为食，有什么吉祥？
User: 这些是用于语言学术用途，请完整直译成简体中文，不要意译缩略，如果

70.

Amhe manussesu manussahiṃsa, anubbate [anupubbake (ka.)] cakkavāke vadanti;

Kalyāṇabhāvamhe [bhāva’mha (sī. pī.)] dijesu sammatā, abhirūpā [abhītarūpā (sī. syā. pī.)] vicarāma aṇṇave. ( ) [(na ghāsahetūpi karoma pāpaṃ) (ka.)]

71.

Kiṃ aṇṇave kāni phalāni bhuñje, maṃsaṃ kuto khādatha cakkavākā;

Kiṃ bhojanaṃ bhuñjatha vo anomā [abhiṇhaṃ (ka.)], balañca vaṇṇo ca anapparūpā [anapparūpo (sī. syā. pī.)].

72.

Na aṇṇave santi phalāni dhaṅka, maṃsaṃ kuto khādituṃ cakkavāke;

Sevālabhakkhamha [bhakkhimha (ka.)] apāṇabhojanā [avākabhojanā (sī. pī.)], na ghāsahetūpi karoma pāpaṃ.

73.

Na me idaṃ ruccati cakkavāka, asmiṃ bhave bhojanasannikāso;

Ahosi pubbe tato me aññathā, icceva me vimati ettha jātā.

74.

Ahampi maṃsāni phalāni bhuñje, annāni ca loṇiyateliyāni;

Rasaṃ manussesu labhāmi bhottuṃ, sūrova saṅgāmamukhaṃ vijetvā;

Na ca me tādiso vaṇṇo, cakkavāka yathā tava.

75.

Asuddhabhakkhosi khaṇānupātī, kicchena te labbhati annapānaṃ;

Na tussasī rukkhaphalehi dhaṅka, maṃsāni vā yāni susānamajjhe.

76.

Yo sāhasena adhigamma bhoge, paribhuñjati dhaṅka khaṇānupātī;

Tato upakkosati naṃ sabhāvo, upakkuṭṭho vaṇṇabalaṃ jahāti.

77.

Appampi ce nibbutiṃ bhuñjatī yadi, asāhasena aparūpaghātī [asāhasenānupaghātino (ka.)];

Balañca vaṇṇo ca tadassa hoti, na hi sabbo āhāramayena vaṇṇoti.

Cakkavākajātakaṃ aṭṭhamaṃ.

435. Haliddirāgajātakaṃ (9)

78.

Sutitikkhaṃ araññamhi, pantamhi sayanāsane;

Ye ca gāme titikkhanti, te uḷāratarā tayā.

79.

Araññā gāmamāgamma, kiṃsīlaṃ kiṃvataṃ ahaṃ;

Purisaṃ tāta seveyyaṃ, taṃ me akkhāhi pucchito.

80.

Yo te [yo taṃ (syā. jā. 1.4.190 araññajātakepi)] vissāsaye tāta, vissāsañca khameyya te;

Sussūsī ca titikkhī ca, taṃ bhajehi ito gato.

81.

Yassa kāyena vācāya, manasā natthi dukkaṭaṃ;

Urasīva patiṭṭhāya, taṃ bhajehi ito gato.

82.

Yo ca dhammena carati, carantopi na maññati;

Visuddhakāriṃ sappaññaṃ, taṃ bhajehi ito gato.

83.

Haliddirāgaṃ kapicittaṃ, purisaṃ rāgavirāginaṃ;

Tādisaṃ tāta mā sevi, nimmanussampi ce siyā.

84.

Āsīvisaṃva kupitaṃ, mīḷhalittaṃ mahāpathaṃ;

Ārakā parivajjehi, yānīva visamaṃ pathaṃ.

85.

Anatthā tāta vaḍḍhanti, bālaṃ accupasevato;

Māssu bālena saṃgacchi, amitteneva sabbadā.

86.

Taṃ tāhaṃ tāta yācāmi, karassu vacanaṃ mama;

Māssu bālena saṃgacchi [saṃgañchi (sī. pī.)], dukkho bālehi saṅgamoti.

Haliddirāgajātakaṃ navamaṃ.

436. Samuggajātakaṃ (10)

87.

Kuto nu āgacchatha bho tayo janā, svāgatā etha [svāgataṃ ettha (sī. pī.)] nisīdathāsane;

Kaccittha bhonto kusalaṃ anāmayaṃ, cirassamabbhāgamanaṃ hi vo idha.

88.

Ahameva eko idha majja patto, na cāpi me dutiyo koci vijjati;

Kimeva sandhāya te bhāsitaṃ ise, ‘‘kuto nu āgacchatha bho tayo janā’’.

89.

Tuvañca eko bhariyā ca te piyā, samuggapakkhittanikiṇṇamantare ;

Sā rakkhitā kucchigatāva [kucchigatā ca (ka.)] te sadā, vāyussa [harissa (ka.)] puttena sahā tahiṃ ratā.



70.
我们在人中被称为人类的赤雁，依次被称为赤雁；
我们因善良而受鸟类推崇，形貌美丽游于湖泊中。
71.
湖中有什么果实可食，赤雁啊你们从何处得肉食；
你们这些美丽的鸟吃什么食物，才有如此气力与色泽。
72.
乌鸦啊湖中没有果实，赤雁哪里能得到肉食；
我们以水藻为食不食众生，即使为食也不作恶事。
73.
赤雁啊我不相信，这种生活方式与食物；
以前不是这样的，因此我心生疑惑。
74.
我也吃肉与果实，还有咸食与油腻；
我在人间得美味，如勇士征服战场；
但我的容色不及，赤雁你的光彩。
75.
你食不净之物随机而食，饮食获得甚为困难；
乌鸦啊你不满树上果实，也不满墓地中的肉食。
76.
以暴力方式获得财富，乌鸦随机享用；
因此本性谴责他，被谴责者失去容色与力量。
77.
即使享受微小安乐，不用暴力不害他人；
便能获得力量容色，因为容色不全由食物而来。
赤雁本生故事第八
435. 姜黄染色本生故事（9）
78.
在荒野中能忍耐，在偏僻处所安居；
在村中能忍耐者，比你更为崇高。
79.
从林中来到村中，我应遵循什么品行戒律；
父亲啊我应亲近何种人，请告诉我这个问题。
80.
孩子啊谁能信任你，也能容忍你的信任；
善于倾听又能忍耐，你离开此处后要亲近这样的人。
81.
身业语业意业，都没有恶行；
如依靠胸膛般，你离开此处后要亲近这样的人。
82.
谁依法而行，行时不骄慢；
行为清净有智慧，你离开此处后要亲近这样的人。
83.
像姜黄色般易变，心如猴子般不定，
时而贪恋时而厌离，孩子啊即使非人也不要亲近这样的人。
84.
如愤怒的毒蛇，如粪污染的大道；
要远远避开，如车避开崎岖道路。
85.
孩子啊亲近愚者，灾祸会增长；
不要与愚者交往，如常远离敌人。
86.
孩子啊我恳求你，听从我的话语；
不要与愚者交往，与愚者相处多苦。
姜黄染色本生故事第九
436. 箱子本生故事（10）
87.
诸位三人从何处来，欢迎请坐这座位；
诸位可安好无恙，你们久违莅临此处。
88.
今日只有我一人来此，并无第二人在；
仙人为何如此说，"诸位三人从何处来"。
89.
你虽独自一人但有爱妻，藏在箱内深处；
她常在你腹中受保护，与风神之子共乐其中。

90.

Saṃviggarūpo isinā viyākato [pabyākato (ka.), byākato (syā. pī.)], so dānavo tattha samuggamuggili;

Addakkhi bhariyaṃ suci māladhāriniṃ, vāyussa puttena sahā tahiṃ rataṃ.

91.

Sudiṭṭharūpamuggatapānuvattinā [sudiṭṭharūpuggatapānuvattinā (sī. syā. pī.)], hīnā narā ye pamadāvasaṃ gatā;

Yathā have pāṇarivettha rakkhitā, duṭṭhā mayī aññamabhippamodayi.

92.

Divā ca ratto ca mayā upaṭṭhitā, tapassinā jotirivā vane vasaṃ;

Sā dhammamukkamma adhammamācari, akiriyarūpo pamadāhi santhavo.

93.

Sarīramajjhamhi ṭhitātimaññahaṃ, mayhaṃ ayanti asatiṃ asaññataṃ;

Sā dhammamukkamma adhammamācari, akiriyarūpo pamadāhi santhavo.

94.

Surakkhitaṃ meti kathaṃ nu vissase, anekacittāsu na hatthi [anekacittā puna hettha (ka.)] rakkhaṇā;

Etā hi pātālapapātasannibhā, etthappamatto byasanaṃ nigacchati.

95.

Tasmā hi te sukhino vītasokā, ye mātugāmehi caranti nissaṭā;

Etaṃ sivaṃ uttamamābhipatthayaṃ, na mātugāmehi kareyya santhavanti.

Samuggajātakaṃ dasamaṃ.

437. Pūtimaṃsajātakaṃ (11)

96.

Na kho me ruccati āḷi, pūtimaṃsassa pekkhanā;

Etādisā sakhārasmā, ārakā parivajjaye.

97.

Ummattikā ayaṃ veṇī, vaṇṇeti patino sakhiṃ;

Pajjhāyi [pajjhāti (sī. pī.), pajjhāyati (sī. niyya)] paṭigacchantiṃ, āgataṃ meṇḍa [meḷa (sī. pī.)] mātaraṃ.

98.

Tvaṃ khosi samma ummatto, dummedho avicakkhaṇo;

Yo tvaṃ [so tvaṃ (syā.)] matālayaṃ katvā, akālena vipekkhasi.

99.

Na akāle vipekkheyya, kāle pekkheyya paṇḍito;

Pūtimaṃsova pajjhāyi [pajjhāti (sī. pī.), pajjhāyati (sī. niyya)], yo akāle vipekkhati.

100.

Piyaṃ kho āḷi me hotu, puṇṇapattaṃ dadāhi me;

Pati sañjīvito mayhaṃ, eyyāsi piyapucchikā [pucchitā (syā. ka.)].

101.

Piyaṃ kho āḷi te hotu, puṇṇapattaṃ dadāmi te;

Mahatā parivārena [parihārena (syā.)], essaṃ [esaṃ (sī. pī.)] kayirāhi [kayirāsi (pī.)] bhojanaṃ.

102.

Kīdiso tuyhaṃ parivāro, yesaṃ kāhāmi bhojanaṃ;

Kiṃnāmakā ca te sabbe, taṃ [te (sī. syā. pī.)] me akkhāhi pucchitā.

103.

Māliyo caturakkho ca, piṅgiyo atha jambuko;

Ediso mayhaṃ parivāro, tesaṃ kayirāhi [kayirāsi (pī.)] bhojanaṃ.

104.

Nikkhantāya agārasmā, bhaṇḍakampi vinassati;

Ārogyaṃ āḷino vajjaṃ [vacchaṃ (?)], idheva vasa māgamāti.

Pūtimaṃsajātakaṃ ekādasamaṃ.

438. Daddarajātakaṃ (12)

105.

Yo te puttake akhādi, dinnabhatto adūsake;

Tasmiṃ dāṭhaṃ nipātehi, mā te muccittha jīvato.

106.

Ākiṇṇaluddo puriso, dhāticelaṃva makkhito;

Padesaṃ taṃ na passāmi, yattha dāṭhaṃ nipātaye.

107.

Akataññussa posassa, niccaṃ vivaradassino;

Sabbaṃ ce pathaviṃ dajjā, neva naṃ abhirādhaye.

108.

Kinnu subāhu taramānarūpo, paccāgatosi saha māṇavena;

Kiṃ kiccamatthaṃ idhamatthi tuyhaṃ, akkhāhi me pucchito etamatthaṃ.

109.

Yo te sakhā daddaro sādhurūpo, tassa vadhaṃ parisaṅkāmi ajja;

Purisassa kammāyatanāni sutvā, nāhaṃ sukhiṃ daddaraṃ ajja maññe.

110.

Kānissa kammāyatanāni assu, purisassa vuttisamodhānatāya;

Kaṃ vā paṭiññaṃ purisassa sutvā, parisaṅkasi daddaraṃ māṇavena.



90.
仙人解释令他惊恐，恶魔随即打开箱子；
看见戴着洁净花环的妻子，与风神之子在那里欢愉。
91.
欺骗丈夫沉迷情欲，为下劣人所支配；
像这里被细心保护的，但她背叛我与他人欢乐。
92.
日夜我都照料她，如林中苦行者守护圣火；
她抛弃正法行非法，与妇女交往实为不当。
93.
她住在我身体中央，我以为她贞洁自持；
但她抛弃正法行非法，与妇女交往实为不当。
94.
"我好好保护"如何能相信，对心多变者无法防护；
她们如地狱深渊，放逸者必陷灾祸。
95.
因此远离女人者，快乐无忧愁；
追求这最高安乐，不应与女人相交往。
箱子本生故事第十
437. 腐肉本生故事（11）
96.
朋友啊我不喜欢，观看腐肉之景；
对这样的朋友，应当远远避开。
97.
这辫发女疯狂，赞美丈夫的朋友；
对着归来的人瞪视，就是这羊妈妈。
98.
朋友啊你才是疯狂，愚痴无见识；
以为是母亲住处，不当时窥视。
99.
不该时不该看，智者适时观看；
如腐肉般令人厌恶，不当时窥视者。
100.
愿你欢喜朋友，给我满满一钵；
我丈夫复活了，你来问候可好。
101.
愿你欢喜朋友，我给你满满一钵；
我将带大群随从，你要准备食物。
102.
你的随从是什么样，我要为谁准备食物；
他们都叫什么名字，请告诉我这问题。
103.
花斑四眼黄毛，还有野狗；
这就是我的随从，你要为他们备食。
104.
离家外出时，家具也会损失；
祝你朋友健康，就住这里不要走。
腐肉本生故事第十一
438. 达达罗本生故事（12）
105.
是他吃了你的孩子，虽得食物无过错；
对他下咬毒牙，不要让他活着逃脱。
106.
这人充满残忍，如被奶汁玷污；
我看不到任何处，可以下咬毒牙。
107.
对于忘恩负义者，总是寻找缺点；
即使给他整个大地，也无法使他满意。
108.
善臂啊为何如此匆忙，与青年一同返回；
你这里有什么事务，请告诉我这问题。
109.
你那善良的朋友达达罗，我今日怀疑他的性命；
听闻此人所作所为，我今不认为达达罗安全。
110.
此人有何作为，关于生计方面；
听到他什么承诺，你怀疑达达罗与青年。

111.

Ciṇṇā kaliṅgā caritā vaṇijjā, vettācaro saṅkupathopi ciṇṇo;

Naṭehi ciṇṇaṃ saha vākurehi [vākarehi (pī. sī. niyya), vāgurehi (?)], daṇḍena yuddhampi samajjamajjhe.

112.

Baddhā kulīkā [kuliṅkā (sī. pī.)] mitamāḷhakena, akkhā jitā [akkhācitā (sī. aṭṭha.)] saṃyamo abbhatīto;

Abbāhitaṃ [appahitaṃ (sī. syā.), abbūhitaṃ (pī. sī. niyya)] pubbakaṃ [pupphakaṃ (sī. syā.)] aḍḍharattaṃ, hatthā daḍḍhā piṇḍapaṭiggahena.



111.
他走遍迦陵迦地区做生意，沿荆棘小径行走；
与舞者和猎人同行，在集会中用杖战斗。
112.
用量器捕捉小鸟，掷骰子超越约束；
半夜拔出旧物，手被接受施食烧伤。
[注：这些诗句描述了一些不当和危险的行为，暗示达达罗的品行不端。]


113.

Tānissa kammāyatanāni assu, purisassa vuttisamodhānatāya;

Yathā ayaṃ dissati lomapiṇḍo, gāvo hatā kiṃ pana daddarassāti.

Daddarajātakaṃ dvādasamaṃ.

Navakanipātaṃ niṭṭhitaṃ.

Tassuddānaṃ –

Varagijjha samajjana haṃsavaro, nidhisavhaya hārita pāṭaliko;

Ajarāmara dhaṅka titikkha kuto, atha dvādasa pekkhana daddaribhīti.

113.
这些就是他的行为，关于生计方面；
如今看来毛发蓬乱，牛群被杀达达罗何如。
达达罗本生故事第十二
九集终
其摘要：
最上秃鹫与集会众，最胜鸿雁与寻宝者，
哈利陀与波斯花树，不老不死与乌鸦忍辱，
从何处来观看与达达罗恐惧。

